Debridement — latviešu valodā nav analoga šim terminam, un profesionālajā žargonā tiek lietots angļu termina latviskojums. Debridement, lai gan paredz rīkošanos ar sākotnējo brūci, tomēr nav uzskatāms par tradicionāli lietotu apzīmējumu: ķirurģiskā apdare, ķirurģiskā apstrāde, primāra apdare, primāra apstrāde, (ķirurģiska) atsvaidzināšana, malu izgriešana, nekrektomija un citu terminu analogu. Debridement ir unikāla un vienīgi traumas ķirurģijai un mikroķirurģijai piesaistīta darbība, kas ir rūpīga, secīga un agresīva bojāto audu ķirurģiska izņemšana ar mērķi panākt, lai pēc darbības pabeigšanas brūcē saglabātos — ideālā gadījumā — tikai veseli audi.
Ortoplastiska pieeja smagu ekstremitāšu bojājumu ārstēšanā. Smagus ekstremitāšu, īpaši apakšstilba bojājumus ārstē virpārējie ķirurģi, traumatologi – ortopēdi, plastiskie ķirurgi un mikroķirurģi. Ortopēdi tradicionālā, vienkāršotā, izpratnē, ir “kaulu speciālisti”. Plastiskie ķirurgi ir, pamatā, mīksto audu atjaunošanas lietpratēji. Ņemot vērā, ka apakšējai ekstremitātei tās tālākajā daļā ir daudz kaulu un maz segaudu, vienlīdz būtiska ir gan kaulu – slodzes nesošās daļas, gan segaudu – ādas un zemādas veseluma atjaunošana. Lai kompleksi rekonstruētu visus elementus, nepieciešama ortoplastiskā pieeja, (skat. piemēram, Abstract https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6664840/), kur šie speciālisti vai nu strādā kopā, vai vienas nozares speciālists pārvalda gan kaulu, gan segaudu atjaunošanas īpatnības un metodes.
Mikro un rekonstruktīvajā ķirurģijā ir specifiska izpratne par mīksto audu pārsega atjaunošanu. Mīksto audu pārsega kvalitāte ir svarīga vairāku apstākļu dēļ; pie smagiem, kompleksiem ievainojumiem, īpaši ekstremitātēs, bez pilnvērtīga mīksto audu pārsega kaula sadzīšana var būt problemātiska. Plastiskajā ķirurģijā un mikroķirurģijā par mīksto audu pārsega atjaunošanu uzskata procesu, kad segaudi tiek atjaunoti nevis “ar to kas ir” tātad, ar esošajiem – pieejamajiem – audiem, bet tādiem audiem, kam ir nepieciešamā kvalitāte, lai nodrošinātu brūces vai segaudu defekta slēgšanu un atbilstošu pāsegu dziļāk novietotajām antomiskajām struktūrām – kauliem, locītavām, cīpslām u.c.